Strahovanie zizni
Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
Finansu instit?ts
Kursa darbs
studiju kurs?: Apdro?in??ana
Dz?v?bas apdro?in??anas raksturojums.
R?ga 2000
Saturs
Ievads
1. Dz?v?bas apdro?in??anas apraksts
2. Dz?v?bas apdro?in??anas veidi
1. Jaukt? dz?v?bas apdro?in??ana
1. Apdro?in??anas nodro?in?juma apm?rs apdro?in?tas personas n?ves gad?jum?
2. B?rnu apdro?in??ana laul?bai
3. Rentes (annuit?tes ) apdro?in??ana
2.3.1. Rentes apdro?in??anas noteikumi
4. Pensijas apdro?in??ana
3. LATVA un RIGAS FENIKSS apdro?in??anas sabiedr?bu dz?v?bas apdro?in??anas
piedav?jumi
1. Apdro?in??anas sabiedr?bas LATVA uzkr?jo?? dz?v?bas apdro?in??ana
1. Dz?ves apdro?in??ana b?rnu izgl?t?bai . Uzkr?jo?? programma “5+5”
2. Uzkr?jo?? dz?ves programma “Klasika “
3. Uzkr?jo?? dz?ves programma “M?r?a ieguld?jums “
4. Programma “Garants”
5. Par darba dev?ja l?dzek?iem
2. Apdro?in??anas sabiedr?bas R?GAS FENIKSS dz?v?bas apdro?in??ana
1. Dz?v?bas apdro?in??ana ar kapit?la uzkr??anu
2. Dz?v?bas riska apdro?in??ana
3. “Saist?to dz?v?bu” apdro?in??ana
Secin?jumi un priek?likumi
Izmantotas literat?ras saraksts
Ievads
Ar 1998.gada 1.septembri valst? st?jies sp?k? Latvijas Republikas
likums “Par apdro?in??anas l?gumu” un “Apdro?in??anas sabiedr?bu un to
uzraudz?bas likums”. Min?tie likumi un saska?? ar ?iem likumiem pie?emti
Ministru kabineta noteikumi sekm?s apdro?in??anas tirgus t?l?ku att?st?bu
un sak?rto?anu, k? ar? preciz?s apdro?in??anas sabiedr?bu un
apdro?in??anas ??m?ju savstarp?j?s attiec?bas. Apdro?in??anas bizness
atkar?gs no sabiedr?bas maks?tsp?jas l?me?a un no uztic??an?s
apdro?in??anas sabiedr?b?m. Atsevi??u firmu neveiksm?g? finansi?l?
darb?ba , negat?vi iespaidoja apdro?in??anas sf?ras att?st?bu. Un tom?r,
apdro?in??anas biznesam ir liela loma Latvijas tirgus ekonomik? un tas
att?st?s ?oti strauji. Apdro?in??anas pr?miju apm?rs ir audzis, k? ar?
audzis ir nosl?gto l?gumu skaits. L?dz ?im apdro?in??anas firm?m Latvij?
bija sam?r? neizdev?gs bizness, cilv?ks vair?k nodarboj?s ar ikdieni??iem
eksistences jaut?jumiem un t? ?pa?i nedom?ja, ka ar vi?u kas slikts
var?tu notikt. Akt?vaj? dz?ves posm? m?s katrs esam pieradis pie noteikta
ien?kuma un komforta l?me?a. Nenoliedzami, to v?lamies saglab?t p?c
iesp?jas ilg?k lai b?tu dro?iem par savu n?kotni. Dz?v?bas apdro?in??ana
var ?aut ilgtermi?? izveidot finansu l?dzek?u uzkr?jumu un ?aus ar? p?c
akt?v? dz?ves perioda saglab?t ierast?s dz?ves kvalit?tes l?meni.
Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug no gada uz
gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas, visda??d?kaj?s
jom?s.
Kursa darba m?r?is ir izp?t?t, k?das dz?v?bas apdro?in??anas iesp?jas
sabiedr?bai pied?v? apdro?in??anas tirgus, un k?da var b?t dz?v?bas
apdro?in??anas noz?me cilv?ka dz?v?.
Lai sasniegtu izvirz?to m?r?i, autors ir izvirz?jis sekojo?us
uzdevumus:
1) Pamatojoties uz pieejamo literat?ru izp?t?t dz?v?bas apdro?in??anas
noz?mi;
2) Izp?t?t da?u apdro?in??anas sabiedr?bu Latvij? pied?v?t?s dz?v?bas
apdro?in??anas iesp?jas gan juridisk?m, gan fizisk?m person?m;
3) Izstr?d?t secin?jumus un priek?likumus.
1. Dz?v?bas apdro?in??anas apraksts .
Br?vpr?t?g? dz?v?bas apdro?in??ana balst?s uz abu pu?u br?vpr?t?go
piekr??anu. Apdro?in??anas sabiedr?ba izstr?d? apdro?in??anas noteikumus
un nosac?jumus, kuri tiek pied?v?ti apdro?in??anas ??m?jam : tiek
ieviesti atbilsto?i ierobe?ojumi un iz??mumi apdro?in??anas l?gumu
nosl?g?anai ; apdro?in??anas termi?i tiek stingri noteikti ;
apdro?in??ana s?kas p?c apdro?in??anas pr?mijas samaksas ; apdro?in??anas
summu un naudas summas sa?em?anas nosac?jumus noteic nosl?dzot l?gumu
ar abu pu?u vieno?anos .
Tradicion?li , dz?v?bas apdro?in??ana ir saist?ta ar s?kojo?iem riskiem
:
- apdro?in??anas ??m?ja (apdro?in?ta )n?ves gad?jums;
- pagaidu un past?v?gs darba sp?jas zaud?jums ;
- darb?bas beig?ana , iz?jot (vecuma) pensij? ;
- apdro?in??anas ??m?ja nodz?vo?ana l?dz apdro?in??anas l?guma termi?a
beig?m vai l?dz notektajam l?guma vecumam .
?o risku iesp?jam?ba dz?v? veicina atbilsto?o apdro?in??anas veidu
att?st?bu . Piem?ram , tiek veikti sekojo?i apdro?in??anas veidi :
- jaukta dz?v?bas apdro?in??ana- visizplat?ts apdro?in??anas veids, tap?c
, ka pie nodz?vo?anas l?dz apdro?in??anas l?guma termi?a beig?m riskam
var pievienot ar? citus riskus , saist?tus ar dz?v?bu , vesel?bu ,
apdro?in??anas ??m?ja darba sp?ju ;
- b?rnu apdro?in??ana – pal?dz nodro?in?t b?rna inter?ses ( apdro?in?tas
personas) , kam par labu tiek nosl?gts apdro?in??anas l?gums ,
apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? ;
- pensiju apdro?in??ana – tiek veikta pusm??as vecuma person?m , lai
nodro?in?t vi?us ar papildien?kumiem , vi?iem iz?jot pensij? .
- ren?u apdro?in??ana - tiek veikta papildienakumu sa?em?anai noteikt?jos
termi?os vai pozhiznenno , ar rentes izmaksu uz uzkr?to summu ;
- apdro?in??ana n?ves gad?jumam – garant? noteiktas summas izmaksu
apdro?in??anas ??m?ja n?ves gad?jum? ;
2. Dz?v?bas apdro?in??anas veidi .
2.1. Jaukt? dz?v?bas apdro?in??ana
Jaukt? dz?v?bas apdro?in??ana ir viens no personas apdro?in??anas
pamatveidiem . Individu?l? dz?v?bas apdro?in??ana nodro?ina pilso?u
mantiskas intereses apdro?in??anas aizst?v??ana apdro?in??anas gad?jumam
iest?joties . Apdro?in??anas l?gumi tiek sl?gti ar deesposobnimi fizisk?m
person?m .Tom?r , apdro?in??anas sabiedr?bai ir ties?bas ieviest
ierobe?ojumus ,piem. , inval?diem , k? ar? ieviest vecuma robe?as,
piem., apdro?in?tais nevar b?t jaun?ks par 16 un vec?ks par 70 gadiem
.Tada veida ierobe?ojumi ?auj iev?rojami samazin?t n?ves gad?juma riska
pak?pi , tas noz?me , samazin?t apdro?in??anas pr?mijas apjomu .Tom?r var
b?t pie?auti iz??mumi . ??j? gad?jum? l?gums tiek sl?gts ar ?pa?iem
nosac?jumiem ar palielin?tiem ( sal?dzinajum? ar sp?k? eso?iem )
tar?fiem .Bez individu?las pielieto ar? kolekt?vu dz?ves apdro?in??anu
.Kolekt?vas dz?v?bas apdro?in??anas l?gums tiek sl?gts ar juridisk?m
person?m ( ar uz??mumiem , iest?d?m , sabiedr?b?m utt.) par labu
kolekt?va darbiniekiem , kuri ir apdro?in?tie .Kad nosl?dz kolekt?vas
dz?v?bas apdro?in??anas l?gumu , ar? t?da gad?jum? tiek ieviesti vecuma
un apdro?inato personu kategoriju ierobe?ojumi . Apdro?in??anas
sabiedr?ba ?em v?r? , k?das profesijas darbinieki b?s apdro?in?ti , vi?u
darba apst?k?us , vecuma ierobe?ojumus pa apdro?in?to personu grup?m
utt. T?da veida inform?cija ?auj apdro?in??anas sabiedr?bai nov?rt?t
faktisku riska pak?pi un noteikt apdro?in??anas pr?mijas lielumu
.Kolekt?vas dz?v?bas apdro?in??anas ?patn?ba ir t?da , ka pr?mijas
lielums var b?t noteikts vid?jais visiem darbiniekiem vai ar? pa
ats?vi???m darbinieku grup?m .
Lai nosl?gtu jaukt?s dz?v?bas apdro?in??anas l?gumu apdro?in??anas
??m?js
( fiziska vai juridiska persona ) aizpilda iesniegumu , kur? tiek
nor?d?ta visa nepiecie?am? inform?cija , kas ?auj noteikt
apdro?in??anas pr?mijas lielumu un apdro?in??anas ??m?jam piem?rotus
apdro?in??anas noteikumus . Apdro?in??anas ??m?js ir atbild?gs par
iesniegtas inform?cijas paties?bu .
L?gums var b?t sl?gts ar? p?c apdro?in??anas ??m?ja mutiska
iesnieguma . T?da gad?jum? inform?cija , kas tiek nor?d?ta polis? (
l?gum?) tiek uzskat?ta par patiesu , t?p?c ka apdro?in??anas ??m?js ,
parakstot polisi ar? ir atbild?gs par ?o inform?ciju . Nosl?dzot
l?gumu par kolektivas dz?v?bas apdro?in??anu apdro?in??anas ??m?jam
j?iesniedz ne tikai iesniegumu , bet ar? apdro?in?to personu sarakstus
, kur tiek nor?d?ti uzv?rdi , v?rdi , vecums utt. Iesniegums , k? ar?
augst?k min?ti dokumenti , parasti tiek uzskat?ti par nepiecie?amu
l?guma da?u .
Apdro?in??anas sabiedr?ba var piepras?t ar? citus dokumentus , piem .,
medicinas izmekl??anas rezult?tus vai anketes par vesel?bas stavok?i .
Individu?las dz?v?bas apdro?in??anas gad?jum? apdro?in??anas ??m?js un
apdro?in?tais parasti ir viena un t? pati persona . B?rnu apdro?in??anas
gad?jum? apdro?in?tais ir b?rns , bet apdro?in??anas ??m?js - parasti
ir vec?ki vai b?rna radinieki . Kad tiek nosl?gts l?gums, apdro?in?t?jam
j?paskaidro apdro?in??anas ??m?jam , k?di gad?jumi ir un k?di nav
apdro?in??anas gad?jumi . Piem?ram , par apdro?in??anas gad?jumu ar
liguma noteik?anu var b?t pie??mti ne tikai n?ves vai nelaimes gad?jums
vai apdro?in??anas ??m?ja slim?ba apdro?in??anas l?gum? noteiktaj?
termi?a laik? , bet ar? apdro?in??anas ??m?ja ( apdro?in?ta ) n?ves
gad?jums gada laik? p?c apdro?in??anas termi?a beigam, ja n?ves c?lonis
bija nelaimes gad?jums ( slim?ba ) , kas bija noticis apdro?in??anas
termi?a period? .
Bez tam , apdro?in?t?jam ir skaidri j?noteikt apst?k?u saraksts , pie
kuriem notiku?ais gad?jums neizrais?s ar sevi apdro?in??anas
nodro?in?juma izmaksu .
Pie t?diem apst?k?iem parasti attiecas :
- apdro?in?tas personas n?ve , kas bija izrais?ta izdarot vi?am noziegumu ;
- apdro?in?tas personas n?ve , kas iest?jas vadot automa??nu alkogolisk? ,
narkotisk? vai toksisk? noreibuma st?vokl?, k? ar? vad?bu nodo?ana
citai personai , kura ir analo?isk? st?vok?? ;
- apdro?in?tas personas n?ve , kas ir pa?n?v?bas me?in?juma rezult?ts .
Apdro?in??anas sabiedr?ba var papildin?t ?o sarakstu p?c sava uzsk?ta
un to j?nor?da apdro?in??anas l?gum? .
Nosl?dzot dz?v?bas apdro?in??anas l?gumu apdro?in?t?js un
apdro?in??anas ??m?js noteic apdro?in??anas summas lielumu p?c
savstarp?jas vieno?anos . Apdro?in?t?js noteic minim?lu apdro?in??anas
summu , zem?k par to l?gums vairs nevar b?t sl?gts; pr?t?ja gad?jum? ,
apdro?in??anas sabiedr?bas izdevumi , veicot un apkalpojot ?o l?gumu, b?s
daudz liel?ki nek? to var pie?aut .
Apdro?in??anas summa parasti tiek noteikta vien?da visiem riskiem , bet
var ar? at??irties . Apdro?in??anas termi?u noteic ar abu pu?u
vieno?anos , bet tas nevar but maz?ks par 1 gadu .
Apdro?in??anas pr?mija , kas j?maksa apdro?in??anas ??m?js , tiek
apr??in?ta uz tar?fu likmes pamata , kur tiek ?emti v?r? apdro?in??anas
??m?ja
( apdro?in?ta ) vecums , apdro?in??anas termi?? un iemaksu bie?ums .
Iemaksu bie?ums tiek noteikts p?c apdro?in??anas ??m?ja v?l??an?s :
vienlaikus vai k?tru m?nesi, ceturksni , pusgadu , gadu ; ( ar
p?rskat?jumiem vai skaidr? naud? ) .
Kad tiek apr??in?ts apdro?in??anas summas lielums apdro?in??anai “ uz
nodz?vo?anu“ l?dz apdro?in??anas termi?a beig?m , tad apdro?in?t?js
noteic ien?kuma normu iemaks?t?m apdro?in??anas pr?mij?m . Tas noz?me ,
ka apdro?in??anas summa var iev?rojami p?rsniegt iemaksu summu , t?p?c
ka apdro?in?t?jam j?invest? sa??mtas no apdro?in??anas ??m?jiem
l?dzek?us v?rtspap?ros , nekust?m? ?pa?um? val?tas v?rt?b?s utt ., un
t?d?j?di palielin?t apdro?in??anas rezerves lielumu un atbilsto?u
ien?kuma da?u .
Dz?v?bas apdro?in??anas tarifa likmes noteic?ji ir aktu?ri . Latvijas
apdro?in??anas sabiedr?b?s ar? str?d? aktu?ri , kuri seko tirgus
situ?cij?m un cenu izmai??m .
Apdro?in??anas termi?a laik? l?gums var b?t p?rtraukts apdro?in??anas
??m?ja (apdro?in?ta ) n?ves gad?jum? , apdro?in??anas nodro?in?juma
izmaksas gad?jum? apdro?in??anas summas apm?r? , k? ar? p?c
apdro?in??anas ??m?ja vai apdro?in?t?ja iniciat?vas .
Apdro?in??anas l?guma p?rtrauk?ana ( lai gan apdro?in??anas gadijums
nav noticis) p?c apdro?in?t?ja iniciat?vas var notikt , piem., ja ir
zaud?ta uztic?ba pret apdro?in??anas ??m?ju , kad sniedzama inform?cija
modina nopietnas ba?as vai neuztic?bu . ??j? gad?jum? apdro?in??anas
??m?js sa?ems apdro?in??anas rezerves summu , kas bija izveidota ar m?r?i
apdro?in?t?jam izpild?t pien?kumu izdar?t apdro?in??anas izmaksu
apdro?in??anas l?gum? noteiktas summas apm?r? .
Gad?jum? , kad l?gums ir p?rtraukts p?c apdro?in?t?ja iniciat?vas ,
t?pec ka apdro?in??anas ??m?js ir p?rk?pis apdro?in??anas l?guma
pras?bas , tad no apr??in?tas izmaksu summas tiek at??mta sodas nauda
, ja t?da forma tiek pie??mta l?gum? .
Apdro?in??anas l?guma p?rtrauk?anai p?c apdro?in??anas ??m?ja
iniciat?vas var b?t da??di iem?sli ( objekt?v? vai subjekt?v? rakstura ).
??j? gad?jum? apdro?in?t?js parasti izmaksa izmaksas summu apdro?in??anas
??m?jam .
Vienlaikus ir iesp?ja , ka viens no ilgtermi?a dz?v?bas apdro?in??anas
l?guma “uz nodz?vo?anu “ noteikumiem b?s t?ds , ka ir noteikts periods ,
kur? laik? apdro?in??anas ??m?js nevar piepras?t l?dztermi?a l?guma
p?rtrauk?anu , ja apdro?in?t?js izpilda visus apdro?in??anas l?guma
noteikumus .
Ja iest?jas apdro?in??anas gad?jums izmaksas tiek veiktas t?da k?rt?b?
un apm?r? , k?das atbilst pie?emtajiem apdro?in??anas riskiem .Piem .,
pie apdro?inatas personas nodz?vo?anas l?dz apdro?in??anas termi?a
beig?m , apdro?in?t?js izmaksa apdro?in??anas summu , kura ir nor?d?ta
apdro?in??anas polis? .
2.1.1. Apdro?in??anas nodro?in?juma apm?rs apdro?in?tas personas n?ves
gad?jum? .
Apdro?in??anas nodro?in?juma apm?rs apdro?in?tas personas n?ves
gad?jum? var but atkar?gs no n?ves c?lo?a un no apdro?in??anas tar?fu
apr??in??anas vari?nta , piem . :
Ja n?ve iest?jas sl?m?bas rezult?t? , tiek izmaks?ta apdro?in??anas
summa , nor?d?ta l?gum? un ar? iemaks?ta summa ar ien?kuma normas
iev?ro?anu . Tas ir saist?ts ar to , ka uz n?ves risku noteikts
patst?v?gs tar?fs , bet uz “ nenotiku?o “ nodz?vo?anas risku tiek
veikta iemaksu atdo?ana ;
Ja n?ve iest?jas nelaimes gad?juma rezult?t? , izmaksot apdro?in??anas
summu tiek ?emti v?r? agr?k veiktas apdro?in??anas izmaksas , saist?tas
ar traum?m , t? k? tar?f? nelaimes gad?jumu apdro?in??anai iek?auts ar?
naves risks nelaimes gad?juma rezult?t? ;
Ja n?ve iest?jas neapdro?in??anas gad?juma rezult?t? , tad labumg?v?jam
( mantiniekam ) tiek atdotas apdro?in??anas iemaksas ar atbilsto?iem
ien?kuma normas da??m .
2.2 . B?rnu apdro?in??ana laul?bai .
B?rnu apdro?in??ana laul?bai ir viens no dz?v?bas apdro?in??anas
veidiem .
Neskatoties uz to , ka apdro?in??ana laul?bai attiecas uz dz?v?bas
apdro?in??anu, tas noteikumi at???r?s no tradicion?laj?m jauktas
dz?v?bas apdro?in??anas un b?rnu apdro?in??anas .
Pirm? ?patn?ba ir t?da , ka ir garant?ta apdro?in??anas nodro?in?juma
izmaksa apdro?in?tai personai laul?bai , ar? t?da gad?juma , ja
apdro?in??anas l?guma termi?a period? apdro?in??anas iemaksas b?s
p?rtrauktas saist?b? ar apdro?in??anas ??m?ja n?vi . T?p?c , ??j?
apdro?in??anas veid? visieinteres?ti ir vecm?tes un vect?vi , kurus
?pa?i apmierina apdro?in??anas nodro?in?juma izmaksa mazmeitai vai
mazd?lam iest?joties laul?b? , ar? tad , ja apdro?in??anas ??m?js
nenodz?vos l?dz apdro?in??anas termi?a beig?m un neiemaks?s visas
l?gum? paredz?tas iemaksas piln? apm?r? .
Apdro?in??anai laul?bai ir v?l viena ?patn?ba . Apdro?in??anas
nodro?in??ana tiek izmaks?ta apdro?in?tai personai p?c apdro?in??anas
termi?a beig?m , iest?joties re?istr?t? laul?b? .Apdro?in?t?ja atbild?ba
beidzas ar b?rna pilngad?bas sasnieg?anu , bet izmaksa tiek veikta tikai
p?c noteikta laika perioda .No apdro?in??anas l?guma termi?a beig?m un
l?dz apdro?in??anas nodro?inajuma izmaksas momentam ,iestajoties
apdro?in?tai personai laul?b? ( vai sasniedzot tai 21 gada vecumu ),
l?gums darbojas piln? apm?r? attiec?b? uz citiem riskiem , kuri ir
iek?auti apdro?in?t?ja atbild?bas sarakst? . Bez t?m , par nor?d?to
uzgaides periodu ,izmaksas apdro?in??anas summas apm?rs palielin?s uz
papildu procentu ien?kumu , kas ir ??mts v?r? tar?fu likmes struktur? .
T? pat , k? jauktas dz?v?bas un b?rnu apdro?in??anas gad?jum? ,
apdro?in??anas l?gum? laul?bai var b?t paredz?ta apdro?in??anas izmaksa
, ja notiek apdro?in?tas personas vesel?bas zaud?jums nelaimes gad?juma
rezult?t?.
Apdro?in?t?ji ir b?rna vec?ki , vecvec?ki , radinieki vecum? no 18
l?dz 80 gadiem , kuri nosl?dza l?gumu b?rnu lab? (apdro?in?tie). B?rni
var b?t apdro?in?ti no dzim?anas br??a, bet ne vair?k , k? uz termi?u ,
kad tie sasniegs 18 gadu vecumu uz apdro?in??anas l?guma termi?a beigas
momentu .
Viena b?rna lab? var but sl?gti vair?ki apdro?in??anas l?gumi . L?gumus
nesliedz ar I grupas inval?diem .
Par apdro?in??anas gad?jumiem p?c l?guma tiek uzskat?ti : apdro?in?ta
b?rna nodz?vo?ana l?dz apdro?in??anas termi?a beig?m un noteikta
notikuma iest??anos ( re?istr?ta laul?ba vai 21 gada vecuma sasnieg?ana
).
Ar noteikta notikuma iest??anos tiek izmaks?ta apdro?in??anas summa ,
kas paredz?ta l?kum? . Apdro?in??anas ??m?ji un apdro?in?tie p?c l?guma –
ir da??di cilv?ki , t?p?c tiek paredz?tas ar? da??das apdro?in??anas